Wt/zea/Wiktionary:Lieste van Swadesh (aore Indo-Europese taelen)

< Wt | zea
Wt > zea > Wiktionary:Lieste van Swadesh (aore Indo-Europese taelen)

Omvat d'Indo-Europese taelen, levende en doôie, die-a nie gedekt ôre deu Germaons, Romaons, Slaovisch, Keltisch, Grieks en Indo-Iraons.

Lets en Litouws ôre bie d'r eige fermielje, die van de Baltische taelen. Albanees en Armeens stae, a je de dialecten nie apart neemt, op d'r eigen - z'ôre nie bie 'n aore fermielje binnen d'Indo-Europese taelen. Tochaors A en B bin saemen 'n uutgesturve fermielje. 't 'Etitisch is deêl van de glad uutgesturve onderfermielje van d'Anatolische taelen. Deze fermielje ao meêr lejen, die-a nog vreêd van mekaore konde verschille. 't Vaol daerom nie uut te sluten dan me nog is 'n zusje van 't 'Etitisch toevoege.

D'r bin nog meêr uutgesturve taelen die-a buten de grôte fermieljes vaolle. Die bin nie zò vreêd goed bekend en bluve daerom mae buten dit liesje.

No. Zeêuws Lets Litouws Albanees Armeens Tochaors A Tochaors B 'Etitisch OIE
1. ikke es unë ես (es) ñuk, näs ñiś 𒌑𒊌 (ú-uk) *eǵh₂óm
2. jie tu tu ti դու (du) tu tuwe 𒍣𒄿𒅅 (zi-i-ik) *túh₂
3. 'ie viņš jis ai նա (na) *ís/*h₁e
4. oôns mēs mes ne մենք (menk') was meêrvoud wene tweêvoud, wes meêrvoud 𒌑𒂊𒌍 (ú-e-eš) *wéh₁ tweêvoud, *wéy meêrvoud
5. julder jūs jūs ju դուք (duk') yas yes *yū́
6. 'ulder viņi m, viņas v jie m, jos v ata m, ato v նրանք (nrankʻ) *éyes/*h₁ey
7. deze, dit šis m, šī v šis m, ši v ky m, kjo v այս (ays) *so, *seh₂, *tod
8. die, dat tas m, v tas m, ta v ky, kjo դա (da) *so, *seh₂, *tod;
*is, *ih₂, *id
9. 'ier šeit čia këtu այստեղ (aysteġ) tene *ḱe
10. dae tur ten aty, atje այնտեղ (aynteġ) ompe ?
11. wien kas kas kush ով (ov) kus kᵤse 𒆪𒅖 (ku-iš) *kʷís
12. wat kas kas çfarë ինչ (inčʻ) 𒆪𒀉 (ku-it) *kʷít
13. wae kur kur ku որտեղ (orteġ), ուր (ur) *kʷodʰe
14. 'oeneêr kad kada kur երբ (erb) ente
15. 'oe cik kaik si ինչպես (inčʻpes) mäkte
16. nie ne- ne- nuk, s' չ- (čʻ-) 𒈾𒀜𒋫 (natta) *ne
17. aolle viss visas gjithë բոլոր (bolor), ամեն (amen) puk po *ph₂ents
18. vee daudz daug shumë շատ (šat), բազում (bazum) māk māka *polh₁ús
19. somste որոշ (oroš), ոմանք (omankʻ)
20. weinig nedaudz, daži nedaug pak քիչ (kʻičʻ), սակավ (sakav) totka *peh₂u-kos
21. aor(e) cits kitas tjetër այլ (ayl), ուրիշ (uriš), մյուս (myus) ālak allek *h₂élyos
22. êne viens m, viena v vienas m, viena v një մեկ (mek) sas ṣe (a-an-ki) *h₁óynos
23. tweêë divi, divas v du m, dvi v dy երկու (erku) wu, we wi (ta-) *dwóh₁
24. drieë trīs trys tre m, tri v երեք (erekʻ) tre trai, trey (tri-) *tréyes
25. viere četri m, četras v keturi m, keturios v katër չորս (čʻors) śtwar śtwer *kʷetwóres
26. vuve pieci m, piecas v penki m, penkios v pesë հինգ (hing) päñ piś *pénkʷe
27. groôt liels didelis madh մեծ (mec) aryu orottse 𒊩𒇷𒅖 (sallis) *méǵh₂s
28. lank garš ilgas gjatë երկար (erkar) pärkär pärkare 𒁍𒁕𒀸 (giddaš) *dl̥h₁gʰós, *dlongʰos
29. breêd plats platus gjerë լայն (layn) pärkare *pléth₂us
30. dikke resns storas trashë հաստ (hast) ātsäts āttse
31. zwaer smags sunkus rëndë ծանր (canr) krāmärts kramarttse *gʷreh₂os, *gʷréh₂us
32. klein mazs mažas vogël փոքր (pʻokʻr), մանր (manr) yekte, totka
33. kort īss trumpas shkurtër կարճ (karč) *(s)kr̥tós
34. smaol šaurs siauras ngushtë նեղ (neġ) *h₂enǵʰos
35. dinne tievs, plāns plonas hollë բարակ (barak) *ténh₂us
36. ('n) wuuf sieviete v moteris v grua v, femer v կին (kin) śäṃ śana, klyiye *gʷḗn
37. ('n) vint vīrs m vyras m burrë m, trim m տղամարդ (tġamard), մարդ (mard) oṅk eṅkwe 𒇽𒀸 (LÚ-aš) g, 𒁉𒌍𒈾𒀸 (pešnaš) g *wiHrós
38. mens cilvēks m žmogus m njeri m մարդ (mard) śaumo *ǵʰmṓ, *monos
39. kind bērns m vaikas m fëmijë o երեխա (erexa), մանուկ (manuk)
40. (echte)vrouwe sieva v pati v, žmona v grua v կին (kin) śäṃ śana *sṃloghós / uksōr
41. (echte)man vīrs m vyras m (pats m burrë m ամուսին (amusin), մարդ (mard) pets 𒇽𒀸 (LÚ-as) *pótis
42. moeder māte v motė v, motina v nënë v, ëmë v մայր (mayr) mācar mācer 𒀭𒈾𒀸 (annaš) g *méh₂tēr
43. vaoder tēvs m tėvas m baba m, atë m հայր (hayr) pācar, āp pācer, āppo 𒀜𒋫 (atta), 𒀜𒋫𒀸 (attas) g *ph₂tḗr, *átta, *tata
44. beêste dzīvnieks m gyvūnas m shtazë v կենդանի (kendani) lu luwo *leh₂wos?
45. vis zivs v žuvis v peshk m ձուկ (juk) läks laks *péysks, *dʰǵʰúHs
46. veugel putns m paukštis m zog m թռչուն (tʻṙčʻun), ծիտ (cit), հավք (havkʻ) *putslos, *h₂éwis
47. 'ond suns m šuo m qen m շուն (šun) ku ku 𒆪𒉿𒀸 (kuwas) *ḱwṓ
48. luus uts v utėlė v morr m ոջիլ (oǰil) *lewH-, *pesdis
49. slange čūska v gyvatė v gjarpër m օձ (ōj) sarpe *serpos
50. wurm tārps m kirminas m krimb m որդ (ord) yel *wr̥mis, *kʷr̥mis
51. boôm koks m medis m dru m, pemë v ծառ (caṙ) stām 𒋫𒀀𒊒 (tāru) o *dóru
52. bos mežs m miškas m pyll m անտառ (antaṙ), թավուտ (tʻavut) wärt wartto, karāś
53. stok žagars m lazda v degë v փայտ (pʻayt)
54. vrucht auglis m vaisius m frutë v պտուղ (ptuġ) oko, taiwe
55. zaed sēkla v sėkla v farë v սերմ (serm) sārm, śäktālye *seh₁ytom, *sh₁tós, *séh₁mn̥
56. blad lapa v lapas m gjethe v տերեւ (terew) pält piltä *lowbʰom
57. wortel sakne v šaknis v rrënjë v արմատ (armat) tsmār witsako *wréh₂ds
58. schosse miza v žievė v lëvore v կեղև (keġew)
59. blomme zieds m, puķe v žiedas m, gėlė v lule v ծաղիկ (caġik) pyāpyo 𒀀𒇷𒂖 (a-le-el) o *bʰléh₃mō, *bʰleh₃s
60. gos zāle v žolė v bar m խոտ (xot) āti atiyo 𒌑𒂖𒆪 (we-el-ku) g *gʰréh₁-mn̥?
61. touwe aukla v, virve v virvė v litar m, rade v, konop m պարան (paran), թոկ (tʻok)
62. vel āda v oda v lëkurë v մաշկ (mašk), մորթ (mortʻ) ewe, yeste *(s)kéwH-tis
63. vleis gaļa v mėsa v mish m միս (mis) misa *mēmseh₂
64. bloed asinis v krāujas m gjak m արյուն (aryun) ysār yasar 𒂊𒌍𒄯 (ēšḫar) o *h₁ésh₂r̥, *krewh₂s
65. beên ("bot") kauls m kaulas m kockë v, ast m ոսկոր (oskor) āy āy *h₃ésth₁/h₂óst, *kósteh₁
66. vet tauki meêrvoud taukai meêrvoud dhjamë v ճարպ (čarp)
67. ei ola v kišaunis m vezë v ձու (ju), հավկիթ (havkitʻ) *h₂ōwyóm
68. 'oôrn rags m ragas m bri m եղջյուր (eġǰyur), պոզ (poz) krorīya (karau̯ar) *ḱr̥h₂nóm, *ḱérh₂os
69. staert aste v uodega v bisht m պոչ (počʻ) poka
70. plume spalva v plunksna v pendë v, pupël m փետուր (pʻetur) *plúnksneh₂, *péth₂r̥
71. 'aer mats m plaukas m flok m մազ (maz) *pilos?
72. 'oôd galva v galva v kokë v, krye o գլուխ (glux) śpāl āśce, śpāl *káput, *gelH- *gʰébʰōl
73. ôre auss v ausis v vesh m ականջ (akanǰ) klots klautso *h₂ṓws
74. ôge acs v akis v sy m աչք (ačʻkʻ) ak ek *h₃ókʷs enz.
75. neuze deguns m nosis m hundë v քիթ (kʻitʻ) *néh₂s
76. mond mute v burna v gojë v բերան (beran) koyṃ 𒀀𒄿𒅖 (aiš) o *h₁óh₃s, *ment
77. tand zobs m dantis m dhëmb m ատամ (atam) kam keme *h₃dónts, *ǵómbʰos
78. toenge mēle v liežuvis v gjuhë v լեզու (lezu) käntu kantwo *dn̥ǵʰwéh₂s
79. naegel nags m nagas m thua m եղունգ (eġung) mekwa *h₃nṓgʰs
80. voet pēda v, kāja v pėda v, koja v këmbë v ոտք (otkʻ) pe paiyye, pai *pṓds
81. beên kāja v koja v këmbë v ոտք (otkʻ)
82. knie celis m kelis m gju m ծունկ (cunk) kanweṃ (tweêvoud) keni (tweêvoud) 𒄀𒉡 (ge-nu) o *ǵnéw-o-m, *ǵónu
83. 'and roka v, plauksta v ranka v, plaštaka v dorë v ձեռք (jeṙkʻ) tsar ṣar *ǵʰésōr
84. vleke spārns m sparnas m krah m թև (tʻew) 𒁁𒋻 (pattar) o *péth₂r̥
85. buuk vēders m pilvas m bark m փոր (pʻor) kāts kātso *bʰorukos, *úderos
86. dermen zarnas žarnos zorrë աղիքներ (aġikʻner)
87. nikke kakls m kaklas m qafë v վիզ (viz) *kr̥kos
88. rik mugara v nugara v shpinë v մեջք (meǰkʻ) serke sark
89. bost krūškurvis m krūtinė v gjoks m կուրծք (kurckʻ) pratsāko
90. 'arte sirds v širdis v zemër v սիրտ (sirt) āriñc arañce 𒆠𒅕 (kir) *ḱḗr
91. lever aknas v mv. kepenys v mv. mëlçi v լյարդ (lyard) wästarye *yókʷr̥
92. drienke dzert gerti pi ըմպել (əmpel), խմել (xmel) yok- yok- 𒀀𒆪 (aku-), 𒂊𒆪 (eku-) *peh₃-, h₁egʷʰ-
93. ete ēst valgyti (ėsti) ha ուտել (utel) śu-, tāpp- 𒂊𒀉𒈪 (eidmi) *h₁ed-
94. biete kost kąsti kafshoj կծել (kcel) *denḱ-
95. zuge sūkt čiulpti thith ծծել (ccel) tsuk- *sewg-, *sewk-
96. spieë (uut de mond) spļaut spjauti pështyj թքել (tʻkʻel) *spyū-, *wemh₁-
97. spieë (uut de maege) vemt vemti vjell հետ տալ (het tal), փսխել (pʻsxel) *wemh₁-
98. blaeze pūst pūsti փչել (pʻčʻel) *bʰel-, *bʰleh₁-
99. aeseme elpot kvėpuoti marr fryme շնչել (šnčʻel)
100. lache smieties juoktis qesh ծիծաղել (cicaġel) *ǵelh₂-
101. zieë redzēt matyti, regėti shoh տեսնել (tesnel) läk- läk- 𒌋𒄴𒄭 (ūḫḫi) *weyd-, *(s)kewh₁-, *h₂ew-, *speḱ-
102. 'ôre dzirdēt girdėti dëgjon լսել (lsel) klyos- klyaus- *ḱlew-
103. wete zināt žinoti di գիտենալ (gitenal), իմանալ (imanal) kärs- kärs- *ǵneh₃-
104. dienke domāt galvoti mendoj մտածել (mtacel), խորհել (xorhel) *teng-
105. ruke ost uosti հոտ քաշել (hot kʻašel) wärsk- *h₃édeti
106. vrêze bīties bijoti ka frikë վախենալ (vaxenal) pärsk- pärsk- *dedwóye
107. slaope gulēt miegoti fle քնել (kʻnel), ննջել (nnǰel) klänts- 𒋗𒌒𒉺𒊑 (šuppari) *drem-, *swep-
108. leve dzīvot gyventi jetoj ապրել (aprel) śo- śai- *gʷeyh₃-
109. sterve mirt mirti vdes մեռնել (meṙnel) nut- naut-, sruk- (𒈨𒅕𒍣 (merzi); tuḫḫušzi) *mer-, *dʰew-, *(s)terp-
110. doôddoeë nāvēt žudyti vras սպանել (spanel) ko- kau- *moréyeti
111. vechte čīnīties, kauties kautis luftoj կռվել (kṙvel) wät- *meh₂gʰ- ?
112. jaege medīt medžioti gjuaj որսալ (orsal) *weyh₁-
113. slae sist smogti dëkoj խփել (xpʻel) 𒉿𒀠𒄴𒍣 (walaḫzi) *slak-, *wen-, *welh₃-
114. snieë griezt kriepti կտրել (ktrel) *sek-, *temh₁-
115. splête šķelt, dalīt dalinti բաժանել (bažanel), կիսել (kisel) putk- putk- *(s)pley-
116. steke besti badyti խոցել (xocʻel) *h₂eyḱ-, *(s)teyg- *bʰedʰh₂-
117. kraeuwe gërvisht ճանկռել (čankṙel) *skabʰ-
118. delve rakt kasti փորել (pʻorel) rāp- rāp- 𒁁𒁕𒀀𒄿 (paddāi) *bʰedʰh₂-
119. zwemme pedlēt plaukti notoj լողալ (loġal) nāsk- *swem(bʰ)-, *(s)neh₂-
120. vliege lidot skristi fluturoj թռնել (tʻṙnel), թռչել (tʻṙčʻel) plu- plu- *plewk-, *peth₂-
121. gae (lôpe) iet, staigāt eiti, vaikščioti eci քայլել (kʻaylel) i- i- 𒄿𒀉 (it), 𒄿𒄿𒀀𒀜𒋫 (iyatta) *h₁ey-
122. komme nākt ateiti vij գալ (gal) kum- käm- *gʷem-
123. leie (ligge) gulēt gulėti shtrihem պառկել (paṙkel) lyäk- *legʰ-
124. zitte sēdēt sėdėti ulem նստել (nstel) *sed-
125. stae stāvēt stovėti rri կանգնել (kangnel) *steh₂-
126. draoie շրջել (šrǰel), պտտել (pttel) *wert-, *terh₁-
127. vaolle krist kristi bie ընկնել (ənknel) klāy- *ḱh₂d-, h₃elh₁-
128. geve dot duoti jep տալ (tal) *deh₃-
129. vast'ouwe turēt turėti mbaj բռնել (bṙnel), պահել (pahel) *seǵʰ-
130. niepe spausti shtrëngoj սեղմել (seġmel) klup- *pres-
131. vrieve trīt trinti fërkoj շփել (špʻel) kant- *terh₁-, *wreyp-?
132. wasse mazgāt plauti lan լվալ (lval) 𒆷𒀀𒄷𒄿 (lāḫwi) *lewh₃-
133. vaege slaucīt սրբել (srbel), մաքրել (makʻrel) *smeh₂-
134. trekke vilkt traukti tërheq քաշել (kʻašel), ձգել (jgel) yärtt- (ḫwettari) *dʰregʰ-
135. douwe grūst stumti shtyj հրել (hrel) *trewd-
136. goôie mest, sviest mesti, sviesti hedh նետել (netel), շպրտել (šprtel) kärsk- 𒁉𒌍𒅆𒄑𒍣 (pēššizi) *(H)yeh₁-
137. knôpe rišti ngërthej կապել (kapel) 𒋾𒄿𒀀 (tiya) *leyǵ-, *deh₁-
138. naoie šūt siūti կարել (karel) *syewh₁-
139. telle skaitīt skaičiuoti njeh հաշվել (hašvel) *h₂rey-
140. zeie sacīt sakyti them ասել (asel) āks- we-, āks- *h₁eǵ-, *bʰéh₂-, *mlewH-, *yek-
141. zienge dziedāt giedoti këndoj երգել (ergel) pi- *sengʷʰ-, *keh₂n-, *h₂weyd-
142. spele spēlēt žaisti խաղալ (xaġal) kāñm- *leyd-
143. drieve plūduriuoti, plaukti *plew(d)-
144. vloeie bėgti, tekėti rrjedh հոսել (hosel) (*plew-)
145. vrieze iesaldēt šalti ngrijë սառեցնել (saṙets'nel) *gel-
146. zwelle tūkt pūstis ënj ուռել (uṙel), ուռչել (uṙčʻel) *tewh₂-, *tum-
147. zunne saule v saulė v diell m արև (arew) koṃ m kauṃ m 𒀭𒌓𒇷𒄿𒀀 (*saweliya) *sóh₂wl̥
148. maene mēness m mėnulis m hënë v լուսին (lusin) mañ meñe *mḗh₁n̥s, *lówksneh₂
149. starre zvaigzne v žvaigždė v yll m աստղ (astġ) śre ścirye meêrvoud 𒄩𒀸𒋼𒅕𒍝 (ḫasterza) g *h₂stḗr, *ǵʰwoysdʰéh₂
150. waeter ūdens m vanduo m ujë m ջուր (ǰur) wär war, āp 𒉿𒀀𒋻 (watar) o *wódr̥, *h₂ékʷeh₂, *h₂ṓps
151. regen lietus m lietus m shi m անձրև (anjrew) swese m *n̥bʰrós
152. riviere upe v upė v lumi գետ (get) cake 𒄩𒉺𒀸 (ḫapaš) g *h₂ṓps enz.
153. meêr ezers m ežeras m liqen m լիճ (lič) *lókus
154. zeê jūra v jūra v det m ծով (cov) sāmudtär samudtär, lyam m 𒀀𒊒𒈾𒀸 (arunaš) g *móri
155. zout sāls v druska v kripë v, gjollë v աղ (aġ) sāle salyiye *séh₂ls
156. steên akmens m akmuo m gur m քար (kʻar) kärwañ kärweñe *ḱHleh₂ ?
157. zand smiltis v smėlis v rërë v ավազ (avaz)
158. ('t) stof puteklis meêrvoud dulkės meêrvoud pluhur m փոշի (pʻoši) spaitu, tweye *pel- ?
159. aerde (grond) zeme v, augsne v žemė v, dirva v dhe m հող (hoġ) tkaṃ keṃ 𒋼𒂊𒃷 (tēkan) o *dʰéǵʰōm, *h₁érteh₂, *terseh₂
160. wolk mākonis m debesis m re v ամպ (amp) tärkär tarkär 𒀠𒉺𒀸 (alpaš) g *(s)newdʰetis, *nébʰos
161. mist migla v, dūmaka v ruglas m, migla v mjegull v meêrvoud մառախուղ (maṙaxuġ), մեգ (meg) *h₃mígʰleh₂
162. lucht debesis v meêrvoud dangus m, padangė v qiell m երկինք (erkinkʻ) erper irper 𒉈𒂊𒁉𒅖 (nēpis) g
163. wind vējš m vėjas m erë v քամի (kʻami) want yente 𒄷𒉿𒀭𒍝 (huwanza) g *h₂wéh₁n̥t(o)s
164. sneêuw sniegs m sniegas m borë v ձյուն (jyun) *śiñce *snígʷʰs, *snóygʷʰos, *ǵʰéyōm
165. ies ledus m ledas m akull սառույց (saṙuycʻ) *h₁éyHsom, *h₁iHsús
166. roôk dūmi meêrvoud dūmas m tym m ծուխ (cux), մուխ (mux) (tuhhuwais) *dʰuh₂mós
167. ('t ) vier uguns v ugnis v zjarr m հուր (hur), կրակ (krak) por puwar 𒉺𒄴𒄯 (paḫḫur) o *péh₂wr̥, *h₁n̥gʷnís
168. assie pelni meêrvoud pelenai meêrvoud hi m մոխիր (moxir) *kenis
169. brande degt degti djeg այրվել (ayrvel) sälp- sälp- *h₁ews-
170. wegt ceļš m kelias m udhë v, rrugë v ճանապարհ (čanaparh), ճամփա (čampʻa) ytār ytārye *h₁éytr̥, *póntoh₁s *weǵʰos, *stéyks, *stóygʰos
171. berg kalns m kalnas m mal m, bjeshkë v լեռ (leṙ), սար (sar) ṣale m *móntis, *bʰérǵʰos, *h₃eros
172. roôd sarkans raudonas kuq կարմիր (karmir) rtär ratre *h₁rudʰrós, *h₁rowdʰ-ós
173. groen zaļš žalias gjelbër կանաչ (kanačʻ) motartstse *ǵʰélh₃enos
174. geêl dzeltens geltonas verdhë դեղին (deġin) tute *ǵʰelh₃wós
175. wit balts baltas bardhë սպիտակ (spitak) ārki ārkwi *ḱweytós, *h₂elbʰós, *lewkos
176. zwart melns juodas zi սև (sew) erkent *ḱyeh₁wós
177. dag diena v diena v ditë v օր (ōr) koṃ kauṃ *h₂éh₃mr̥, *dʰeǵʰos?
178. nacht nakts v naktis v natë v գիշեր (gišer) yṣīye 𒅖𒉺𒀭𒍝 (išpanz) g *nókʷts
179. jaer gads m metai meêrvoud vit m տարի (tari) pikul v *wétos, *yóh₁r̥, *h₂étnos?
180. waerm silts šiltas ngrohtë ջերմ (ǰerm), տաք (takʻ) omäl tāpce, emalle *gʷʰermos, *teplos
181. koud auksts, salts šaltas frohtë սառը (saṙə), պաղ (paġ) kᵤraś krośce *ḱelHos, *h₃ewǵos
182. vol pilns pilnas plot, ship լիքը (likʻə), լի (li) īte *pl̥h₁nós
183. nieuw jauns naujas ri նոր (nor) ñu ñuwe 𒉋𒀸 (nēwas) *néw(y)os
184. oud sens, vecs senas vjetër հին (hin), տարեց (tarecʻ) 𒈪𒅀𒄷𒉿𒀭𒍝 (miyaḫuwanz) *sénos
185. goed labs geras mirë լավ (lav), բարի (bari) kartse 𒀀𒀸𒋗𒍑 (aššuš) *h₁wésus
186. slecht slikts blogas keq վատ (vat) *h₂egʰós, *dusos?
187. vrot sapuvis kalbur, prishur փտած (pʻtac) *puHlos, *pewHlos
188. vuul netīrs bjaurus ndyrë կեղտոտ (keġtot) eñatketse krakettse
189. recht tiesus drejtë ուղիղ (uġiġ) *h₃r̥dʰwós
190. rond apaļš apvalus կլոր (klor), բոլորակ (bolorak) *Hréth₂ndos?
191. scherp ass aštrus սուր (sur) *h₂ḱrós
192. bot truls բութ (butʻ) *ml̥dus?
193. glad gluds gludus հարթ (hartʻ), ողորկ (oġork) ṣmare *gʰl̥h₂dʰós
194. nat slapjš, mitrs slapjas qullur, lagur թաց (tʻacʻ) *wēdos, *ugrós, *wogʷedʰos
195. droôg sauss sausas thatë չոր (čʻor) *h₂sowsos
196. juust pareizs teisingas ճիշտ (čišt)
197. kortbie tuvu, klāt, tuvs artimas afërt մոտ (mot), մոտիկ (motik), մերձ (merj) *pélh₂s
198. varre tāls, tālu tolus, tolimas larg հեռու (heṙu) akañce
199. rechts labais dešinys djathtë աջ (aǰ) *déḱsnos enz.
200. lienks kreiss karioji majtë ձախ (jax) saiwai *leh₂iwos
201. an/bie pie pas -aṃ -ne *pos
202. in մեջ (meǰ) *(h₁)én
203. mee ar; instrumentalis su; instrumentalis me հետ (het) -aśśäl, -yo -mpa *me, *met(e)h₂, *ḱóm, instrumentalis
204. en un, ir ir dhe և (ew), ու (u) ṣpä 𒊌𒆪 (-kku) *-kʷe, *h₁éti,
205. a ja jei, jeigu nëse եթե (etʻe) inte, kwri ?
206. meedat jo, tāpēc nes, todėl (kas) sepse քանզի (kʻanzi)
207. naeme vārds m vardas m emër m անուն (anun) ñom ñem 𒆷𒀀𒈠𒀭 (lāman) *h₁nómn̥
Liesten van Swadesh
Aolgemeên Deze lieste ei a vee werkende lienks.Zeêuws Deze lieste is glad beschreve.'Ollands Deze lieste is ingevuld, mae ei nog (naebie) gin werkende lienks.Indo-Europees (aors) Deze lieste is ingevuld, mae ei nog (naebie) gin werkende lienks. · Keltisch Deze lieste is ingevuld, mae ei nog (naebie) gin werkende lienks.Limburgs Deze lieste is ingevuld, mae ei nog (naebie) gin werkende lienks. · Middelduus Deze lieste is ingevuld, mae ei nog (naebie) gin werkende lienks. · Noôrd-Germaons Deze lieste ei a vee werkende lienks. · Romaons Deze lieste is ingevuld, mae ei nog (naebie) gin werkende lienks.Slaovisch Deze lieste oor nog angeleid.Vries Deze lieste is ingevuld, mae ei nog (naebie) gin werkende lienks. ˑ kunsttaelen Deze lieste is ingevuld, mae ei nog (naebie) gin werkende lienks.