Vāldakrīevõmō Беларусь Белоруссия | |||||
| |||||
Himn | Мы, беларусы | ||||
Pǟjālgab | Minsk | ||||
Mōmūoḑ | Vabāmō | ||||
Mōkēļ | vāldakrīevõ, krīevõ | ||||
Jūodiji - Prezident - Pǟministõr |
Aļaksāndr Lukašēnka Michail Mjasnikovitš | ||||
Teritōrij | 207 600 km² | ||||
Rovst | 9 689 800 (2007) | ||||
Allizpanmiz | 1991 | ||||
Rō | rubla | ||||
Āigavīrkiz | UTC+2 | ||||
Ladādomēn | .by | ||||
Telefonikōd | +375 |
Vāldakrīevõmō um mō bäz mier-rubīžḑi Ūomõg-Eirōpõs. Täm pǟjālgab ja amā sūŗimi jālgab um Minsk. Kilgs um Krīevõmō, Ukraina, Pūoļmō, Leišmō ja Leţmō.
Vāldakrīevõmō pīnda um 207 600 kvadrāţ-kilomētõrt ja rov-lug: 9 658 000 (2009). Sīe kīeld ātõ vāldakrīevõ ja krīevõ kēļ. Usk um rištusk, pǟažāliztõks krīevõ-usk, ka katōļusk betimmõr pūold rištīngd āt mittõ-usklizt. Vāldakrīevõmō pūoj jags jūokšõb Vēna agā Dzvina joug; Mōgõr-Vāldakrīevõmōl jūokšõb Dniepr jedāl-pēḑõn ja Pripet joug iļīz-jūokš pǟl ātõ laigād sūod. Neman joug jūokšõb vežgõr-pēḑõn. Sūrimõd jālgabõd ātõ Minsk, Homeļ, Mahiļov ja Vitsebsk. Vīļa kazātimi um tǟdzi jag Vāldakrīevõmō kuodāndimizõs bet mittõ nei tǟdzi až jedmõl.
Vāldakrīevõmō valst-jūodiji um prezident. Kuigid vāldakrīevõdõn um eņtšvīţi kēļ ja identitāte, äb ūo ne vȯnnõd īž-pīlõbõd jedmõl āigastõ 1991 až mittõ luggõ lītizt aigõ āigasts 1918.
Siedā mōjiztõ mōgõr-slāvlizt, kis pūojtiztõ sǟl 10 āigastsadās Polotsk first-vald.
Polatsk firstõn maksīztõ maksīz maksõ ka Vēna līvlizt.
Vidū-āigal Leišmō ja obbõm Pūoļmō vōlikšiztõ iļ Vāldakrīevõmō. 18 āigastsadā lopāndõksõs ei ta Krīevõmōlõ pierrõ kuolmõndtõ Pūoļmō jaggimizt. Pierrõ I mōīlmasuodā Vāldakrīevõmō vežgõr-jag ei Pūoļmōlõ ja mōgõr-jagstõ sai Nõvkub Īt teritōrij — Vāldakrīevõmō Nõvkub Sotsialistli Republik. Pierrõ Tuoizta mōīlmasuodā jūrõ-paņtõ sīenkõks ka Vāldakrīevõmō vežgõr-jag. Vāldakrīevõmō sai kajjõ pierrõ Tšernobõļ tierā-elektõr-statsij nälāimõ āigasts 1986 mis ajīz vegliz pǟgiņd rištīngd urgõm kuodist. Āigastõst 1991 sōņõ um Vāldakrīevõmō īž-pīliji valst. Prezident Lukašenka tōž ležglizt ītõ Krīevõmōkõks bet se äb vȯņštõn.
|