| Albānij Republika e Shqipërisë | |||||
| |||||
| |||||
| Himn | Ti, Shqipëri, më jep nder, më jep emrin Shqiptar | ||||
| Pǟjālgab | Tirāna | ||||
| Mōmūoḑ | Vabāmō | ||||
| Mōkēļ | Albānij kēļ | ||||
| Jūodiji - Prezident - Pǟministõr |
Bujar Nishani Sali Berisha | ||||
| Teritōrij | 28 748 km² | ||||
| Rovst | 3 195 000 (2010) | ||||
| Allizpanmiz | 1912 | ||||
| Rō | Albānij lek | ||||
| Āigavīrkiz | UTC+2 | ||||
| Ladādomēn | .al | ||||
| Telefonikōd | +355 | ||||
Albānij um ikš vald Lȭnag-Eirops Ādrij mier aigās.
Albānij pǟjālgab ja amā sūrim jālgab um Tirāna. Albānij rov-lug um 3 600 000.
Istōrij
editTeritōrijõ mōjiztõ muiniz-āigal illīrlizt ja Trāklizt. Ežmizõs āigastsadās sadīz Albānij teritōrij Rōma kēzar-vald vōļikšimiz alā ja 395 pKr sai tämstõ Bitsants impērij jag.
Tirkmō invāsij īrgiz 14 āigastsadās ja jatkīz 15. kuigid rov veggi-mīez, Skanderbeg vȯļ sȭitõn nänt vastõ pīlõ rōz aigõ.
Albānij sai īž-pīlijiks 1912 āigasts, 1925 sai tämstõ republik ja 1944 āigasts Nõvkub Īt alūmnikā-vald. Pierrõ suodā īrgiz vōlikšõm kommunistli diktatūr, mis jūodijizõks sai Enver Hoxha kīnga āigal Albānij klõkšīz ēņtšta ja loptīz rovvaidlizt kontaktõd amād mōdkõks, īžkist Kīnõmōkõks, mis vȯļ täm perri pūoldõ-pidāji.
1990 āigastis ekonōmlizt lǟlamõd pierāst īrgiztõ vōļikš-vaštīzt demonstrātsijd, mis pierāst vīndiz vēļimižis äb-kommunistli vōļikš āigasts 1992, mis loptīz Albānij rovdvaidliz isolātsijõ. 20. āigastsadā lopāndõksõs ja 21. āigastsadā īrgandõksõs Albānij um jatkõnd ekonōmlizt problēmõd, etnilizt dumpõd, missõks um sidtõd albānlizt kis āt piškimizt jagūd rištīngstõ Serbijs ja Makedōnijs.
| |||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
