Wp/liv/Beļgij

Sīe jelānikād āt pǟažāliztõks flāmõd ja valōnõd. Flāmõd um jemīņ ku pūol rovztõ, kītõbõd flāmõ (olāndõ) kīeldõ ja jelābõd mō pūoj jags; valōnõd, immõr ikš kuolmõzjag rovztõ, kītõbõd prantsūz-kīeldõ ja jelābõd jedāl pūol.

Istōrij

Mōjõd keltõd rov belgõd pūolst, mō pōr-võtīztõ rōmlizt jarā Julius Caesar jūodimizõks 57 jKr, kēzar Augustus allõ sai tämstõ Rōma provints Belgica. Kuolmõs āigastsadās mōlõ tuļtõ frankõd. Pierrõ Frankõd Karolingõd impērij sadāmizt sugīztõ piškizt first-valdõd, obbõm sadīz mō Habsburgõd vōļikšimiz alā 15. āigastsadās ja Prantsūzmō alā 18. āigastsadās.

Pierrõ Napoleon kōtimizt 1815 Belgijst sai Madālizmōd kēņig-vald jag. Pierrõ belglizt ilzõnūzimizt 1839 sai tämstõ īž-pīliji Beļgij Kēņig-vald. Kēņig Leopold II vōļikšimiz āigal sai Beļgij eņtšõn milzõ sūrd teritōrid Āfrikõs, mis vȯltõ Beļgij ummizt 1960 āigast sōņõ.

Ežmizõs ja Tūoi mōīlmasuodā pǟl okupīeriztõ Belgijõ sakslizt.

Kakškimdõnd āigastsadā lopāndõksõs jagīztõ Beļgij kuolmõ jag vail jarā — flāmõ kēļi Flandrij, prantsūzkēļi Valōnij ja kōd-kēļi Brisel. Ne jagūd saitõ sūŗimiz autonōmij 21 āigastsadās.

Kuodāndimi

Beļgijs um kȭlbatõmõzt euro.

Eirop mōd

Ūomõgeirōp	Slovākij • Moldov • Ukrain • Tšehij • Pūoļmō • Rumāņmō • Krīevõmō • Ungārmō • Vāldakrīevõmō
Pūojeirōp	Dēņmō • Īsland • Ēstimō • Sūomõmō • Lețmō • Leišmō • Norvēgmō • Īrõmō • Sūr Britānij • Rūotšmō • Fēru Salas [lv]
Jedāleirōp	Albānij • Andorra • Vatikan • • Bosnij-Hertsegovina • Horvātij • Slovēnij • Grīekmō • Itāļmō • Montenegro • Portugāl • San Marino • Serbij • Spāņmō • Malta • Makedōnij • Bulgārij • Kosovo
Ȭdõgeirōp	Austrij • Šveits • Saksāmō • Liechtenstein • Luksemburg • Monako Madālizmōd • Frantsij • Beļgij