| Grīekmō Ελληνική Δημοκρατία | |||||
| |||||
| |||||
| Himn | Ὕμνος εἰς τὴν Ἐλευθερίαν | ||||
| Pǟjālgab | Atēna | ||||
| Mōmūoḑ | Vabāmō | ||||
| Mōkēļ | Grīekõkēļ | ||||
| Jūodiji - Grīekmō Prezident - Pǟministõr |
Karolos Papoulias George Papandreou | ||||
| Teritōrij | 131 990 km² | ||||
| Rovst | 11 306 183 (2010) | ||||
| Allizpanmiz | 1821 | ||||
| Rō | Eirō | ||||
| Āigavīrkiz | UTC+2 | ||||
| Ladādomēn | .gr | ||||
| Telefonikōd | +30 | ||||
Grīekmō um ikš mō Lȭnag-Eirōpõs Balkān pūol-kōla jedāl-jags ja pǟgiņluglimizt kōlad pǟl Mōd-vail-mier, Egeij ja Jōnij mier aigās.
Grīekmō pǟjālgab ja amā sūrim jālgab um Atēna. Grīekmō rov-lug um 10 700 000.
Kuodāndimi
editGrīekmōl um kȭlbatõmõzt euro.
Istōrij
editAmā vaņīm jālgab-kultūr Grīekmōl vȯļ Minos nīn kultūr Krēta kōla pǟl immõr 2000 jkr. Klasiskli Grīekmō īrgiz immõr 750 jkr, až sugīztõ īž-pīlõbõd jālgab-valdõd nemē Sparta ja Atēna. Tsivilizātsij jōdiz kuordõ-punkt pǟlõ pierrõ perzlizt ulzõ ajāmizt 5 āigastsadās jKr ja īrgiz saddõm sizāļizt konfliktõd pierāst Peloponnesos suodā āigal.
338 jKr Grīekmō jālgab-valdõd pōr-võtīz Makedōnij kēņig Vīlip II ja täm pūoga Aleksander Sūr āigal Grīekmō kultūr lagtīz laigāld amās täm impērijs. Tūoizõs āigastsadās jKr rōmlizt pōr-võtīztõ Grīekmō jarā.
Pierrõ Rōma sadāmizt ei Grīekmō Bitsants impērij alā 15. āigastsadā sōņõ, kuņtš tämstõ sai Tirkmō impērij jag. Āigasts 1832 sai Grīekmōstõ īž-pīliji kēņig-vald ja Baier prints Otto I vēļiztõ Grīekmō kēņigõks.
Tuoiz mōīlmasuodā āigal okupīeriz Grīekmōdõ Natsi-Saksāmō, mis pierrõ tuļ kuodsuodā, mis lopīz 1949 kommunistlizt suodāvägūd kōtimizõks. Āigasts 1952 Grīekmōstõ sai NATO nõtkõm. Suodāväg-hunta vōlikšiz mōdõ 1967-1974.
Āigasts 1975 ūtstõ-luoitõ demokrātij ja referendõmõks lopātiztõ monarkij. Perri Grīekmō kēņig vȯļ Konstantin II. Āigasts 1981 Grīekmōstõ sai ežmi Mōgõr-Eirōp mō, mis vȯļ Eirōp Īt nõtkõm.
| |||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
