Farēiriska bilā (far. føroyskt mál, dan. færøsk sprog), dīgi farēiriskan (far. føroyskt, dan. færøsk) - ast bilā iz skāndinawiskan gruppin stēisan germāniskan billin. Farēiriskan ast tērpautan pra 48 tūsimtans zmūnentins en Farēiramans be pra 25 tūsimtans zmūnins en Dānanmarkei. Bilā ast ukataūwaisin prei nōrwigiskan (Nynorsk gaddingi) be īslandiskan.
| Wp/prg/Farēiriska bilā | |
|---|---|
| Føroyskt mál | |
 Farēiriskas billas izoglosas | |
| Gīmts tāutā(s): |  Farēirai
|
| Gimtāi wāitilai: | 60 000—80 000 |
| Billas seimī: | Indōeuropīniskan Germāniskan Zeimangermāniskan Wakkaranskandināwiskan Sallin Skandināwiskan Farēiriskan |
| Skriptan: | Latīniskan |
| Ōficialan billan stesse: | Farēirai
|
| Kittan billan stesse: |  Dānanmarki
|
| Billas kōdai: | |
| |
Billas istōrija
editBillas istōrija pagaūwa, kaddan bīglikan gruppi stwi preiplūwa iz Nōrwigans. Tenēi prēipaus bīgusis ezze wāldniku Haraldan I en IX mettasimtan. Prei nūsan kērdan palāika mazzan billas pamīntlins. Zinātan ast ter delli rūnai be delli baladis perlaīstan nipeisāntei.
En kērdai stesses dāniskan rikaūsnan bilā ni perwaidinna si per interessantin per dāniskans zinānikans. Farēirai ni jutta perlānksnan prei farēiriskan amzin ērgi XVIII mettasimtan, kaddan pirmai zmūnei pagaūwa interessitun si ezze farēiriskan. En XIX mettasimtan pastāi perlazīntan pirmai lāiskai en farēirisku - tenēisan amziskas baladis.
En 1906 bilā gaūwa tikrōman kāigi ligī bilā sen dāniskan be pagaūwa di billin mukīntun en skūlimans. Ezze 1939 en wisāmans skūlins farēiriskan ast ainunta lakciōnis bilā. Ezze 1948 (Farēiran autonōmija) ši bilā ast uppiciskan en Farēiramans. En 1957 tenginna di pirman radiōtenginsnan en šissei billin.
Gīrbjai farēiriskai
edit| Gīrbis | Farēiriskai |
|---|---|
| 0 | null |
| 1 | eitt |
| 2 | tvey |
| 3 | trý |
| 4 | fýra |
| 5 | fimm |
| 6 | seks |
| 7 | sjey |
| 8 | átta |
| 9 | níggju |
| 10 | tíggju |
| 11 | ellivu |
| 12 | tólv |
| 13 | trettan |
| 14 | fjúrtan |
| 15 | fimtan |
| 16 | sekstan |
| 17 | seytjan |
| 18 | átjan |
| 19 | nítjan |
| 20 | tjúgu |
| 21 | einogtjúgu |
| 22 | tveyogtjúgu |
| 30 | tredivu, tríati |
| 40 | fjøruti, fýrati |
| 50 | hálvtrýss, fimmti |
| 60 | trýss, seksti |
| 70 | hálvfjers, sjeyti |
| 80 | fýrs, áttati |
| 90 | hálvfems, níti |
| 100 | hundrað |
| 1000 | (eitt) túsund |