Wp/prg/Farēiriska bilā

< Wp | prg
Wp > prg > Farēiriska bilā

Farēiriska bilā, dīgi farēiriskan - ast bilā iz skāndinawiskan gruppin stēisan germāniskan billin. Farēiriskan ast tērpautan pra 48 tūsimtans zmūnentins en Farēiramans be pra 25 tūsimtans zmūnins en Dānanmarkei. Bilā ast ukataūwaisin prei nōrwigiskan (Nynorsk gaddingi) be īslandiskan.

Farēiran karjangus

Billas istōrija

edit

Billas istōrija pagaūwa, kaddan bīglikan gruppi stwi preiplūwa iz Nōrwigans. Tenēi prēipaus bīgusis ezze wāldniku Haraldan I en IX mettasimtan. Prei nūsan kērdan palāika mazzan billas pamīntlins. Zinātan ast ter delli rūnai be delli baladis perlaīstan nipeisāntei.

En kērdai stesses dāniskan rikaūsnan bilā ni perwaidinna si per interessantin per dāniskans zinānikans. Farēirai ni jutta perlānksnan prei farēiriskan amzin ērgi XVIII mettasimtan, kaddan pirmai zmūnei pagaūwa interessitun si ezze farēiriskan. En XIX mettasimtan pastāi perlazīntan pirmai lāiskai en farēirisku - tenēisan amziskas baladis.

En 1906 bilā gaūwa tikrōman kāigi ligī bilā sen dāniskan be pagaūwa di billin mukīntun en skūlimans. Ezze 1939 en wisāmans skūlins farēiriskan ast ainunta lakciōnis bilā. Ezze 1948 (Farēiran autonōmija) ši bilā ast uppiciskan en Farēiramans. En 1957 tenginna di pirman radiōtenginsnan en šissei billin.

Gīrbjai farēiriskai

edit
Gīrbis Farēiriskai
0 null
1 eitt
2 tvey
3 trý
4 fýra
5 fimm
6 seks
7 sjey
8 átta
9 níggju
10 tíggju
11 ellivu
12 tólv
13 trettan
14 fjúrtan
15 fimtan
16 sekstan
17 seytjan
18 átjan
19 nítjan
20 tjúgu
21 einogtjúgu
22 tveyogtjúgu
30 tredivu, tríati
40 fjøruti, fýrati
50 hálvtrýss, fimmti
60 trýss, seksti
70 hálvfjers, sjeyti
80 fýrs, áttati
90 hálvfems, níti
100 hundrað
1000 (eitt) túsund