Wp/prg/Īslandan

Īslandan (īslandiskai: Ísland), Īslandas Republīki (īsl. Lýðveldið Ísland) - tautā en Zēimiskai Eurōpai, sirzdau Grēnlandan be Skandināwijan, na Īslandas sallin be na delli līkutans sallins. Ni perlānke prei Eurōpas Uniōnin, adder ast kandidāts per enēisnan. Īslandan ast aīnan ezze nōrdiskamans tāutans.

Īslandas Republīki
Lýðveldið Ísland
Īslandas karjangus	Īslandas zentlin
Himns: Lofsöngur Prūs. Himnus
Ōficiala bilā:	īslandiskan
Galwasmēstan:	Reikjawīks
Ukamāisesas mēstan:	Reikjawīks
Plattisku:	103 125 km²
Buwīntajai:	399 189
Walūta:	Īslandas krōni

Pōlitiki

Īslandan ast demōkratiska tautā. Tāutas parlamēnti ast pabilītan Alþingi, kawīdan turri 63 streīpstans, etrīnktan pra demōkratiskans rīnkawans en eraīnamans ketturins mettans. Pirmas ministeris ast erbilītan ezze prezidēntu. Prezidēnts ast etrīnktan pra rīnkawans dīgi en eraīnamans ketturins mettans.

Perwaldīsnas padelīsenis

Īslandan ast padelītan en 23 regiōnans (sýsla) be 14 mīstan regiōnans - kaupstaður . Ezze tenēimans perlānke 104 pulkas (hreppur), kawīdan nōpidai ast erswāistinksna, pintis, plattibiska rikausnā.

Tēnti en Īslandu ast 8 līgan skrittis be 6 rīnkawan skrittis.

Demōgrafija

Salā bēi izōlitan pra tūlin mettasimtans, stesse paggan migraciōnis bēi arāikintan. Lāima āustiska be peisāsnas tradiciōni dāst tūlin zmūnimans zinātun swajjans pirzdaunīkans iz delli mettasimtans atpenti. Stesse paggan īslanderei ast gēnetiskan enlaukīsnas prōblaman. Buwīntajan gīrbis: 321 857 (2013). Zmūnei māldaisi nikāi 14 metāi - 21%. Wūraisi nikāi 65 metāi - 12%. Ōficiala bilā ast īslandiska bilā. Tūlin zmūnei bilāi dīgi dāniskan be pōliskan.

Wālstis religiōni ast luteranismus, en kasse druwēi 82% stēisan buwīntajan. En Īslandu pastāi registrītan pirmā gīmtas drūwis ōrganizaciōni - Asatru.

Geōgrafija

Īslandan ast na dwāi tektōniskans plattins, stesse paggan stwen ast debīka wulkānan aktīwibi. Galwas wulkānai ast: Hekla, Katl, Askja, Grimsvötn, Hvannadalshnúkur (ukaaūktaisis gārbs). Na sallin dīgi ekzistijja tūlin geizērai be garrawai appus. Stesse paggan Īslandan mazzi tērpautun geōtermalin energījan. Lads stegge zūrgi 11% plattibis.

Galwas mistāi: Reykjavík (sen aglomeraciōnin) - 119 tūs.

Kópavogur - 30 tūs.

Hafnarfjörður - 25 tūs.

Akureyri - 17 tūs.

Keflavík - 14 tūs.

Garðabær - 10 tūs.

Istōrija

Pirmāi zmūnei en Īslandan perwāndrau en 874 mettan. Sta bēi nōrwigai be īriskai minkai. Pirmas Altīngs - perōniskan wāitin bēi ōrganizitan en 930 mettan. Eraīns pawīrps Īslandas buwīs mazēi delīkan īmtun en wāiţu. Buwīntajai deznimai mukēi peisātun, stesse paggan na šan sallin ekzistijja spārtai wūrai peisāsnas mōnumentai - prei perwaidīnsnan sāgas.

En XIII mettasimtu salā pastāi perlānku ezze Nōrwigamans be pa Kalmāras Uniōnei en 1397 biskin pa biskin pragūbi en Dānanmarkis rānkans. En 1874 mettan Īslandan pastāi autonōmiskan, adder aīnat perlānku ezze Dānanmarkei. Niperlānksnan salā gaūwa en 1918 mettan (adder šlāit dāniskas kunnegs bēi dīgi īslandiskas kunnegs). En 1944 wālstis wīrta en republīkin.

Rikāita

Dīlas struktūri (2005):

• Zukkenista be laūkasrikausnā - 6,5%
• Industrīja - 21,7%
• Šlūzingiskai - 71,8%

Gērdau di, kāi en Īslandu gīwa keturwārst tūls kamistēi, nikāi zmūnei. En glasabutammans wāisina di wēisins (īr banānins), saknins be kwēitins. Galwas industrījas delīks ast laūkasrikausnas be zukkenistas tikīsnas perteikasnā.

Īslandas auktimmisku ensadinna pirman en swītun prōjaktan, kawīdse kakīnsli ast pastippai stalīntun izkaptans deggiskans