Karte | |
Karogs | |
Pamata informācija | |
Galvaspilsēta | Džibuti |
Valdība | Parlamentāra republika |
Valūta | Džibutijas franks (DJF) |
Platība | 23 200 km² |
Iedzīvotāji | 942 333 |
Valsts valodas | Arābu un franču valoda |
Reliģija | Islāms |
Elektrība | 220V/50Hz |
Tālsarunu kods | +253 |
Interneta domēns | .dj |
Laika josla | UTC+3 |
Džibutija ir valsts Austrumāfrikā, viena no mazākajām valstīm Āfrikā, kādreizējā Francijas kolonija. Robežojas ziemeļos ar Eritreju, rietumos un dienvidos ar Etiopiju, bet dienvidaustrumos ar neatzīto Somālilendu, kas starptautiski tiek uzskatīta par Somālijas teritoriju. No austrumu puses Džibutiju apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra. Džibutija ir multietniska valsts, kuras divas galvenās nācijas ir somāļi un afari. Džibutija ir Āfrikas Savienības un Arābu līgas dalībvalsts. Džibutijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Džibuti.
Apraksts edit
Vēsture edit
Pirmajos m.ē. gadsimtos Džibutiju apdzīvoja nomadu ciltis, kas runāja kušītu valodās. No 5. - 6. gs. tā ietilpa Aksūmas valstī. 7. gs. tagadējo Džibutijas teritoriju pārvaldīja arābu sultāni. Vietējo iedzīvotāju vidū izplatījās islāms un arābu valoda. 16. gs. Džibutijas teritoriju iekaroja portugāļi, taču jau 17. gs. tā atkal nonāca arābu pārvaldē. 1946. gadā tā ieguva Francijas aizjūras teritorijas statusu. 1977. gadā kļuva par neatkarīgu valsti. 1981. gadā valstī ieviesta vienpartijas vēlēšanu sistēma. No 1992. - 2000. gadam norisinājās Džibutijas pilsoņu karš.
Daba edit
Kalnu masīvi mijas ar lavas plato, ar izdzisušu vulkānu krāteriem. Valsts centrālo daļu aizņem akmeņaini, smilšaini vai mālaini līdzenumi. Zemākās vietas piepilda sālsezeri. Zemes dzīlēs ir kaļķakmens un perlīta krājumi.
Valstī ir tuksnešains un sauss klimats. Janvāra vidējā temperatūra +26°C, bet jūlija vidējā temperatūra +36°C. Nokrišņi izkrīt ļoti reti — no 45 līdz 130 mm gadā. Pastāvīgu upju nav. Valsts centrā atrodas beznoteces Asela ezers, kura piekraste ir zemākais Āfrikas punkts. Ezers ar 350 ‰ sāļumu ir viena no pasaules sāļākajām ūdenskrātuvēm. Dienvidrietumos uz robežas ar Etiopiju atrodas Abes sālsezers.
Valsts floru pārstāv tuksnešu un pustuksnešu augu valsts. Zālāji ir stipri retināti. Dažās kalnu virsotnēs un nogāzēs ir reti kadiķu, olīvkoku un akāciju meži. Oāzēs aug palmas. Kopēja mežu platība sastāda 0,3%. Dzīvnieku valsts ir nabadzīga. Pie oāzēm var sastapt antilopes, hiēnas un šakāļus. Mežos mīt mērkaķi. Ir daudz rāpuļu un kukaiņu. Piekrastes ūdeņos ir lieli zivju resursi.
Pilsētas edit
Kā nokļūt edit
Ar lidmašīnu edit
Ar vilcienu edit
Ar auto edit
Ar autobusu edit
Ar kuģi edit
Kā apceļot edit
Ar auto edit
Ar vilcienu edit
Ar autobusu edit
Ar kuģi edit
Ar velosipēdu edit
Ar kājām edit
Ar lidmašīnu edit
Saziņas valoda edit
Apskates objekti edit
Darījumi edit
Iepirkšanās edit
Virtuve edit
Dzērieni edit
Nakšņošana edit
Drošības pasākumi edit
Medicīniskā palīdzība edit
Paražas edit
Sakari edit