Wy/lv/Džibutija

< Wy‎ | lv
Wy > lv > Āfrika > Austrumāfrika > Džibutija
noframe
Karte
noframe
Karogs
noframe
Pamata informācija
Galvaspilsēta Džibuti
Valdība Parlamentāra republika
Valūta Džibutijas franks (DJF)
Platība 23 200 km²
Iedzīvotāji 942 333
Valsts valodas Arābu un franču valoda
Reliģija Islāms
Elektrība 220V/50Hz
Tālsarunu kods +253
Interneta domēns .dj
Laika josla UTC+3


Džibutija ir valsts Austrumāfrikā, viena no mazākajām valstīm Āfrikā, kādreizējā Francijas kolonija. Robežojas ziemeļos ar Eritreju, rietumos un dienvidos ar Etiopiju, bet dienvidaustrumos ar neatzīto Somālilendu, kas starptautiski tiek uzskatīta par Somālijas teritoriju. No austrumu puses Džibutiju apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra. Džibutija ir multietniska valsts, kuras divas galvenās nācijas ir somāļi un afari. Džibutija ir Āfrikas Savienības un Arābu līgas dalībvalsts. Džibutijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Džibuti.

AprakstsEdit

 
Džibutijas karte

VēstureEdit

Pirmajos m.ē. gadsimtos Džibutiju apdzīvoja nomadu ciltis, kas runāja kušītu valodās. No 5. - 6. gs. tā ietilpa Aksūmas valstī. 7. gs. tagadējo Džibutijas teritoriju pārvaldīja arābu sultāni. Vietējo iedzīvotāju vidū izplatījās islāms un arābu valoda. 16. gs. Džibutijas teritoriju iekaroja portugāļi, taču jau 17. gs. tā atkal nonāca arābu pārvaldē. 1946. gadā tā ieguva Francijas aizjūras teritorijas statusu. 1977. gadā kļuva par neatkarīgu valsti. 1981. gadā valstī ieviesta vienpartijas vēlēšanu sistēma. No 1992. - 2000. gadam norisinājās Džibutijas pilsoņu karš.

DabaEdit

Kalnu masīvi mijas ar lavas plato, ar izdzisušu vulkānu krāteriem. Valsts centrālo daļu aizņem akmeņaini, smilšaini vai mālaini līdzenumi. Zemākās vietas piepilda sālsezeri. Zemes dzīlēs ir kaļķakmens un perlīta krājumi.

Valstī ir tuksnešains un sauss klimats. Janvāra vidējā temperatūra +26°C, bet jūlija vidējā temperatūra +36°C. Nokrišņi izkrīt ļoti reti — no 45 līdz 130 mm gadā. Pastāvīgu upju nav. Valsts centrā atrodas beznoteces Asela ezers, kura piekraste ir zemākais Āfrikas punkts. Ezers ar 350 ‰ sāļumu ir viena no pasaules sāļākajām ūdenskrātuvēm. Dienvidrietumos uz robežas ar Etiopiju atrodas Abes sālsezers.

Valsts floru pārstāv tuksnešu un pustuksnešu augu valsts. Zālāji ir stipri retināti. Dažās kalnu virsotnēs un nogāzēs ir reti kadiķu, olīvkoku un akāciju meži. Oāzēs aug palmas. Kopēja mežu platība sastāda 0,3%. Dzīvnieku valsts ir nabadzīga. Pie oāzēm var sastapt antilopes, hiēnas un šakāļus. Mežos mīt mērkaķi. Ir daudz rāpuļu un kukaiņu. Piekrastes ūdeņos ir lieli zivju resursi.


PilsētasEdit

 
Neolīta laika petroglifi pie Balho.


Kā nokļūtEdit

Ar lidmašīnuEdit

Ar vilcienuEdit

Ar autoEdit

Ar autobusuEdit

Ar kuģiEdit

Kā apceļotEdit

Ar autoEdit

Ar vilcienuEdit

Ar autobusuEdit

Ar kuģiEdit

Ar velosipēduEdit

Ar kājāmEdit

Ar lidmašīnuEdit

Saziņas valodaEdit

Apskates objektiEdit

DarījumiEdit

IepirkšanāsEdit

VirtuveEdit

DzērieniEdit

NakšņošanaEdit

Drošības pasākumiEdit

Medicīniskā palīdzībaEdit

ParažasEdit

SakariEdit