Ziemawiū Ukrāinis Zmānin Republīki[note 1] (ukr. Західноукраїнська Народна Республіка, ZUNR) ast stāigīta 1918 mettans, kaiwī Ukrāinis zemē astan pāzmainimai politiskans ir socijiskans. ZUNR ēsta prēstāšana kā swāims wālstis, mēgindama ātgautin ziemawiū Ukrāinis zemīs. Jis āstans saistan wīrs Ukrāinis Amzina Republīki, widintan prūsībē, identitātan be lībē Ukrāinins. Bet ZUNR āst wīkslan wailans 1920 mettans, kawī jis āst okupāta.
| Ziemawiū Ukrāinis Zmānin Republīki[note 1] | |
|---|---|
| Західноукраїнська Народна Республіка | |
| 1918–1919 | |
.svg)
|
|
| Ziemawiū Ukrāinis karjangus | Ziemawiū Ukrāinis zentlin |
| Himnus: Ще не вмерла України і слава, і воля Prūs. Ukrāini dabber ni aulaūwuns, neggi zmānis neggi kwāits | |
| |
| Ōficiala bilā: | ni bilā |
| Kittas billas: | ukrāiniskan, pōliskan, jidišskan |
| Galwasmēstan: | Lwowi, Ternōpilis, Stanislawiwi |
| Plattisku: | 70 000 km² |
| Buwīntajai: | zūrgiskai 4 - 5.4 miliōns |
| Walūta: | Ziemawiū Ukrāinis krōni |
Istōrija
editSāken
editZUNR ast stāigīta 1 Nowembri 1918 mettans pē Austrijiskais-Hungārijiskais rīki kritumans, kaiwis eiwai dautrun pē Pirmas Swîtas Karuwāns. Ukrāinins galīčanai, kaiwa līdwē Ziemawiū Ukrāinis rēgiona, norēja prēstovan swājan patstāvībē be suverenitātan. Pē tas, Ziemawiū Ukrāinins Nacionālin Rāts proklāmē ZUNR kā patstāvīgs valstīban su Lwānas pilsētan kā galven staigīns vieta.
Politiskans Norīkmans
editPē proklāmāciē, Yevhen Petrushevych ast norīktai kā vīrs valdības (prezidēnts) be prēstājā jauns valdīban. Tans valdībē strādājā prē pavēlāns likumans, kaiwis sujē ukrainei nacionālīn līgānībē, valodas tiesībē, be rūpas per kultūrin identitātan. Tans ast īšrūtā administrācijan, kaiwis rūpin prēsargē swājan tautas interesan.
Konflikti be Karuwāns
editPē proklāmāciē ZUNR, āsta lielā konflikti su Pōlin, kaiwa aizēsta par Galīčinas teritorijan. Pōliskai valdībai ast norēts tos zeme, kaiwis ēwa wielā karuwāns su ZUNR spēkan. Pōlin armijā ast īrūtā stipra be uzbrukā Lwānas pilsētai, kaiwa bijēs centrā ZUNR valdībē. Pēc ilgā karia be wīksans, ZUNR ast būwīsīta un pavēlēta pē Pōlin 1919 mettans.
Apvienāciē ar UNR
editPē kaiwājamans līgānībē be spīdinans, ZUNR valdība mēgindā apvienātē ar Ukrāinis Amzina Republīki (UNR), kaiwa pastowan austrumu Ukrainā. Šis apvienājimas ast mēģintai kā līdējans izturēt prētspēku Pōlin be citām vāldībām, bet tas īkļawējā wielā grūtibās be naūdin devēja ilgan spīdinans.
Pavēlans be Wīksans
editPē ilgims karuwāns un nesekmīgans mēģinājimans saglabātē patstāvībē, ZUNR ast wīrsīta pē Pōlin sēman 1920 mettans. Tans okupāciē bijēs wīksan ZUNR pastāvēšan be atnēsta nāuwus ukrainei prēstovan patstāvībē ziemawiū teritorijā. Bet, wilkūnas ZUNR be tās centiens prē identitātan be kultūrin sargāsenan sargājā atminē Ukrāinis amzinas prūtans.