Wp/prg/Slōwiniska bilā

< Wp‎ | prgWp > prg > Slōwiniska bilā

Slōwiniska bilā,(slovenski jezik ,slovenščina ) dīgi slōwiniskan - bilā iz wakaraslāwiskan gruppin, tērpautan ērgi pagaūseņu stesse XX mts., en delīku īr ērgi 1960. Stan ast delīkan stesse pamarriskan billin. Slōwiniskan bēi bilā stesses Sirdiskan Pamarrin, kāigi dialākts sirzdau wakariskai- be deinapamarriskan dialāktan. Ukailgais bilā bēi tērpautan en kāimu Klūkai, kwēi šandēinan ast Muzējan stesse Slōwinskan Kāiman.

Zināniks Friedrich Lorentz gērdau, kāi slōwiniskan ast šlāitiska bilā sen dwāi dialāktans: wakkariskan be deināiniskan. Bilā bēi spārtai germanizitan, kaddan ši zemē bēi en Prūsijai be panzdau en Mikskatāutai.

File:Pamarriskan.jpg
Izniksnā stesse sirdapamarriskan (slōwiniskan ast sirdapamarriskas delīkan)

Billas terpaūsnaEdit

Slōwiniskas billas terpaūsna mazzina si, beggi aīnat deznimais tērpau di miksiskan. Ikāi slōwiniskas teritōrijan mazzina si, bilā bēi tērpautan - en XVII mts. turēi di perlazīntun katekisman en pamarrisku, beggi zmūnei ni zināi miksiskan. Lāiskas bēi perlazīntan en 1643 m. en Gudānitu.

Wāngai bilā bēi tērpautan ter en delli kāimamans: ukailgais en Klūkamans be Izbicai. Swarewīngi ast, kāi stwen ast nipreiēimina zemē, kwēi ast bāltai be wilgas zemmis. Ezze stan bilīwusis mackāliskas zināniks Aleksander Hilferding, miksiskai F. Lorentz i F. Tetzner.

Billas terpaūsnas wangā bēi, kaddan pa 1970 m. 100 panzdauman būwin stesses billin gūbi prei Mikskātautan. Tenēi teinū buwinna en zūrgiskai stesse Ambūkan.

Slōwiniskan ast teinū nitērpautan, adder turri di bandāsnans, kāi etteikatun din. Etteikasnā ast segītan prō Mattin Bandūran.

PerwaidīnsnasEdit

prūsiskan slōwiniskan pōlabiskan kašūbiskan zemaisōrbiskan
wāiks vuôtrôk våtrük òtrok góle, gólc
as jåu joz ja
gaīls bjåuli bol'ĕ biôłi běły
ugūns vuôdžeń vidin òdżiń wogeń
aīnan jäne janü jedno jadno
asmai jiěsmä jismoi jesmë smy
bilā jãzek jǫzĕk, rec jãzëk rěc
kas chtô kåtü chto chto
kaddan ga ? czej, ga ga
stabs kám kom kam kamjeń
tāns vôn vån òn wón
kawīds jáhi kot'ĕ jaczi kaki
tāws vôtc lolâ òjc nan
mergā dzěvka defkâ dzéwczã źowćo


Teksts, bilītan prō Martīnan Klëkan en 1911. Fōnetiska peisasnā:
Naszi stáłrżi t`ij⁀mjel•i ten slowjinsci árnt. A f tim fszëtko pł`o⁀slowjinsku stł`ojalo, co nas na tim swjece be paserł`owalo. A n•inia te czase sǫ prszëszle, co më to fszëtko wj`idzeme, co ten slowjinsci árnt f sw•im pjismje nóm pł`owjadöl. Prsz`ét⁀końca swjata t`ej⁀be⁀bel•i taci chlłopji tij be nł`os•il•i szpëcmuce, a tij be drż`epjejel•i máłl•im lëdzem... krą wot zanokc`ół. N•inia t`o⁀máme fszëtko prsz`ed⁀woczima, fszëtko wj`idzeme, co ten árnt slowinjsci nóm prawǫ pröłdą pł`owjadöł.