Wp/prg/Luks (mēstan)
Luks (miks. Lycken, pōl. Ełk) - mēstan en wakkariskai Sūdawan, Lukkas mūteris galwasmēstan. En 2010 mettan Luks turēi 57 897 buwīntajans. mēstan ast sadīntan prei azzarans Luks be Sūnawa be prei appin Luks.
Luks | ||
---|---|---|
Ełk (pōliskan) Łek (mazūriskan be ōriginala pōliskan) Lyck (miksiskan) | ||
1237 – tēntisku | ||
| ||
Lukas karjangus |
Lukas zentlin | |
Tautā: | Pōli | |
Wojwōdšafts: | Wārmiska-Mazūriska | |
Mūteri: | Luks | |
Ōficiala bilā: | pōliskan | |
Kittas billas: | Mazūriska bilā | |
Galwasplatts: | Jānas Pāulis placcis | |
Plattisku: | 22,07 km² | |
Buwīntajai: | 61 677 | |
Walūta: | ausaīnis | |
Tinklasalōns: | www.elk.pl |
Istōrija
edit- Keturnadesīmtas mettasimtas wanga - mēstan bei pagruntintan kāigi preipillisku prei Urdenas pillin.
- 1445 mettan - mēstan gaūne mēstas tikrōmins.
- En 1850 be 1893 mettans pastai zēistan dwāi neogōtiskai kīrkei.
- En XIX be XX mettasiman lamsenin mēstan bēi mazūriskas skatīsnas centran. Ezze 1896 ērgi 1914 mettan dīlai stwi Mazūriska Amziska Pārtija be ezze 1923 mettan Mazūran Drāugija (miks. Masurenbund). En mettans 1896 - 1902 bēi perlazīntan Amziska Awīzi.
- En metammans 1910-1918 pastāi zēistan anzukas glāizas gelzāpints.
- mēstan bēi en 50 % pernakīntan enkērdan ūlinsnan sen Wūrmin Ārmijan en 1945 mettan. En 6 sakkin 1945 mettas mīstas etdātan pōliskai rikaūsnan.
Lukkas pils
editLukkas pils pastāi zēistan na azzaras sallin sēitan sen sāusawan sen dwāi tīnklins. Enkērdas karjaūsnas en 1410 mettan pastāi pernaikīntan be etzēistan en šisse mettasimtan wangan. Pa ugnin en 1883 mettan pastāi kitawīdintan en kalūzan, šandēinan ast prazēistan en wāisinbuttan.