Wp/prg/Kunnegsgarbs

< Wp‎ | prgWp > prg > Kunnegsgarbs

Kunnegsgarbs (miks. Königsberg, leīt. Karaliaučius, mask. Kaliningrad), adder Twānksta - ukamāisesan Prūsas mēstan, ka ast sirzdau Semban be Nātangan, prēi Prēigaran be Aīstjanmarjan. Šandēinan, šin mēstan ast bilītan Kaliningrāds, beggi tennan walda Mackālija.

Kunnegsgarbs ēn Kaliningrādas regiōnis tāutaskartei
Kaliningrādas karjangus
Kunnegsgarbas uniwersitāti 1890 m.
Katedrāli ēn Kunnegsgarbu

PabilīsnāEdit

Šandēinan, šin mēstan ast bilītan Kaliningrāds, beggi tennan walda Mackālija. Adder pirzdau, tennan bēi bilīts kitawīdai. Wārai, stwen bēi Sembas wāiss Twānksta. Panzdau, mēstan gaūwa skrīzjas wāldwikas, tētet Twānksta pastāi Kēnigsbergs. Šin emmenin mēstan turēi ēr mackāljan ōkupacijan, kaddan tennan wīrta Kaliningrāds.

IstōrijaEdit

Prūsan periōdiEdit

Wārai, bēi gruntints Twānkstas wāiss, kas perlānki Sembai. Stwen ilgai stalāi Twānkstas pils. Adder ēn 1255 m., Twānkstan pernaikinna skrīzjas wāldwikas be pastatinna Kēnigsbergas pillin.

Miksjan periōdiEdit

Panzdau, prēi stan pillin, pa biskin teikāi si Kunnegsgarbas mēstan. Ēn 1525 m., nijāupalikka Miksjan Ōrdens be Twānksta pastāi Prūsijas ercōgistas galwasmēstan. Ēn 1544 m., bēi gruntintā pirmāji Prūsijas uniwersitāti. Ēn 1701 m. Frīdrichs III ēn šismu mēstu wīrta Prūsijas kunnegs Frīdrichs I. Pa zūrgi 70 m., ēn 1773 m., Kunnegsgarbs gaūwa Dēinan Prūsijas regiōnis galwasmēstan stātun. Ēn 19. mettasimtu, Twānksta spārtai dīwai aūga. Zmānes statinna nawwans zēistans be fabrīkins. Mēstan pastāi swarewīngi industrījas centran, beggi gruntinna tūlan fabrīkis, kāigi papīras, zēgerjan, krāman, be kittas fabrīkis, Tēt dīgi, tilla nawwan gelzāpintan. Tikka nawwas pintes ēn Kaūnan, Pillawan, Krāntan, Tilzin be Gudānitan.

Ēn 1871 m., peraīnina si Mikskātauta be Kunnegsgarbs bēi Mikskātautas rīkis debīkan mēstan. Tennan be tālis spārtai aūga. Adder ezze 1914 ēr 1918 m. audāi si I swētiska karjaūsnā. Šī karjaūsnā biskin izgraūdi Twānkstan, adder bēi sklaitawīdai ēn II swētiskai karjaūsnai. Ēn tenessei, mēstan faktiskai pilnai bēi pernaikīnts pa Debabritānijas bombardīnsnan be enwangiskan pa mackāljan ōkupacijas.

Mackāljan periōdiEdit

Ēn 1945 m., mēstan ōkupai be gāncai pernaikinna mackāljai. Pa aīnan mettan, Kunnegsgarbs pastāi Kaliningrāds, kāigi tāns ast bilīts be šandēinan. Pa karjaūsnan, mackāljai etkūmps pastatinna Twānkstan, adder sōwetiskai. Pa 1991 m., mēstan be tālis waldīja mackāljai, sklāits teinū jāu Mackālijas federācija. Šandēinan Kaliningrāds ast swarewīngi Mackālijas mēstan.

BuwintājaiEdit

Buwintājan gīrbisEdit

 
Kunnegsgarbas pils, zūrgi 1900.

Ēn Kaliningrādu (pa 2018 m. dātan) buwinna 475 056 zmānes.

Mettan Buwintājai Mettan Buwintājai Mettan Buwintājai Mettan Buwintājai
1500 10 000 1862 94 600 1933 315 800 1979 354 790
1550 15 000 1875 122 860 1939 394 000 1989 401 280
1700 40 000 1910 249 570 1959 202 000 2004 425 617
1780 54 000 1925 286 670 1970 297 000 2018 475 056

Etniska sendēliEdit

 
Zmānes ēn plūjakrakstu prēi Pillawan.

Ēn mēstu buwinna ukatūls mackāljai, adder ast be guddai, ukrāinjai, leītawjai, pōljai be t.t. Istōriskai, mēstan bēi miksisks, sēn biskin leītawjai, pōljai, pirzdau be prūsai be t.t.

Kunnegsgarbas etniska sendēli (2010 m.):

Amzjan Gīrbis Prōcentis
Mackāljai 351,186 87,4%
Ukrāinjai 16,053 4%
Guddai 15,077 3,7%
Armēnai 3,062 0,8%
Tatārai 2,075 0,5%
Leītawjai 1,789 0,4%
Miksjai 1,676 0,4%
Pōljai 1,114 0,3%
Kitāi 10,041 2,5%
Ēn summai 401,649 100%