Wp/prg/Esperanto

< Wp‎ | prgWp > prg > Esperanto

Esperanto (prei pagaūsenin Lingvo Internacia – „ internaciōnala bilā”) – ukazinātaisi en swītu internaciōnala pagalbiska bilā. Tenesses pabilisnā pertinka ezze pseudōniman „Dr. Esperanto”, sen kawīdan jūdiskas ārsti Ludwik Zamenhof ast publicīwuns en 1887 mettan billas gruntans. Tāns kwaitīwuns teīktun neutrālin be prastan billin, prawerīngin prei internaciōnalin kōmunikaciōnin. Ši bilā ni turri deīktan pertreptun kittans, amziskans billins.

Prōpaus, kāi niainā tautā ni laika esperantan kāigi swajjan billin, stan ast tērpautan pra internacōnalin gruppin, kawīdses gīrbis mazzi būtwei ezze sīmtu tūsimtans ērgi dwāi miliōnans (perlānke ezze līgmenin stesse billin zināsnan). Per zūrgi tūsimtan zmūnins esperanto ast gimtā bilā.

Bilā turri gruntan, napeisātan en „Fundamento de Esperanto”, kawīdan niaīns ni mazzi kitawīdintun. Kāi bandātwei, anga bilā etwijāi si pakawīngi sen “Fundamento de Esperanto”, pastāi teīktan internaciōnala akademīja stēisan zinānikan (Akademio de Esperanto).

AlfabētanEdit

Littera
Iztarisnā - littera en prūsisku
IPA
a a a, ɑ
b b b
c c ʦ
ĉ (cx) č ʧ
d d d
e e ɛ, e
f f f
g g g
ĝ (gx) ʤ
h h kāigi en ēnglisku: "hand" h
ĥ (hx) kāigi "ch" en pōlisku x
i i (wisaddan teīke zilbin) i
j j j
ĵ (jx) ž ʒ
k k k
l l l
m m m
n n n
o ō o, ɔ
p p p
r r ɾ, r
s s s
ŝ (sx) š ʃ
t t t
u u (wisaddan teīke zilbin) u
ŭ (ux) w ʋ, w
v kāigi "w" en pōlisku v
z z z

MorfolōgijaEdit

Wīrdans mazzi di teīktun pra mōrfemans. Sirzdau tennans ast mazīngisku preidātun –o-, kāi pagaūlai walnan kalsāsnan. Ast dīgi tūlin mōrfemai, kawīdai kitawīdina zentlisnan stēisan wīrdan.

Mōrfeman Zentlisnā Perwaidīnsna
bo- Gintisku pra pattiniskwan patro = tāws – bopatro = tistis,
dis- padelisnā doni = dātun, disdoni = dātun (sirzdau delli zmūnins)
duon- pussiskai horo = stūndi, duonhoro = pusistūndi, patro = tāws, duonpatro = patāwelis
ek- pagausnā anga īnsan stesses segīsnan dormi = migītwei, ekdormi = enmigtwei
eks- pirzdaums (niaktuāls) eksministro = pirzdaums ministeris
fi- mōraliska perklantīnsna libro = lāiskas, filibro = wārgs lāiskas
ge- abbai gimtāi patro = tāws, patrino = mūti, gepatroj = wūraišai,
mal- emprikīsku bono = labban, malbono = wārgan
mis- blāndewingi aŭdi = kirdītun, misaŭdi = blāndewingi kirdītun
pra- wūrs avo = tītis, praavo = prōtitis
re- paāntrinsenis skribi = peisātun, reskribi = preipeisātun
retro- atpenti iri = ēitwei, retroiri = ēitwei atpenti
vir- wīriskan gēnerin bovo = klanti, virbovo = lāniks, koko = gertā, virkoko = gertis
-aĉ- nigrazzu, wargā kawīdisku domo = buttan, domaĉo = nigrazzu buttan
-ad- āntrinsna anga ilgā tenisnā fari = segītun, farado = segisnā
-aĵ- pawīstis, kawīds turri aīnan pazentlin, īda stulta = glūps, stultaĵo = ka nika glūpan
-an- buwīntajs, terpaūtajs stesse religiōni kristanismo = kriksțānisku , kristano = kriksțāns
-ar- zūrbrukis arbo = garrin, arbaro = meddin
-ebl- mazīngiskas prei ka nika legi = skaitātun, legebla = skaitāsnas mazīngiskwas
-ec- pazentlin alta = aūkts, alteco = aūktan
-eg- tūls hundo = sunnis, hundego = debīks sunnis
-ej- deīktan lerni = mūkintun si, lernejo = skūli
-em- dingsnā manĝi = īstun, manĝema = dīngewis īstun
-end- būtewis pagi – platītwei, pagenda – būtewis prei platīsnan
-er- delīkan salo = sāls, ĉenero = zirni stesse sālin
-estr- perwaldītajs ŝipo = laīwan, ŝipestro = kapitāns
-et- līkuts, malks plori =pordo = wartā, pordeto = wartīka
-id- mālds, malnīks hundo = sunnis, hundido = skans
-ig- kitawīdintun pazentlin stesse ka nika akra = astars, akrigi = glāstun
-iĝ- pastātwei ruĝa = wūrmis, ruĝiĝi = wurmītwei
-il- dīlapagapts haki = kalātun hakilo = bīli
-in- genniskan gēnerin frato = brāti, fratino = sestrā
-ind- wērts kredi = druwītwei, kredinda = gēidemins
-ing- maks kandelo = likti, kandelingo = liktis maks
-ism- kāigi en prūsisku komuna = perōniskas, komunismo = kummunismus
-ist- prōfesiōni, hobby sporto = spōrts , sportisto = spōrteniks
-obl- -wārst duobla = dwaiwārst
-on- delīks (matemātiki) duono = pussi
-op- zūrbrukes gīrbjaswirds naŭope = newīnerinsun
-uj- talpiks anga garrin mono = peningāi, monujo = kuliks
-ul- zmūi sen aīnan pazentlin riĉa = lāims, riĉulo = lāims zmūi
-um- uniwersals, kaddan kits ni ast labban plena = pilns, plenumi = izpilnintun
-o substantīwan dom/o buttan
-j tūlagirbausna domo/j butāi
-n akkuzatiws domo/j/n buttans
-a adjāktiwan dom/a buttiskas
-e adwērban dom/e en buttu
-i infinitīws est/i būtwei
-as tēntiskan mi est/as asma
-is pretēritan mi est/is bēi'
-os perejīngin mi est/os wīrst mukīwuns)
-u imperatīws vi est/u seīs!
-us konjunktīws mi est/us būlai

WirdāiEdit

Tūlin wirdāi ast iz rōmaniskans be germāniskans billins, prei perwaidīnsnan iz prancōziskan, miksiskan, ēngliskan, špāniskan be wālkiskan. Akiwīstai, ast tūlin internaciōnalismai - iz grēkiskan be latīniskan. Mazzimai dīgi aūpaltun wīrdans iz kittans eurōpeiskans billins - iz pōliskan, maskōwitiskan anga laītawiskan. Iz nieurōpiskans billins esperanto imma ter wīrdans, kawīdai ast lōkalai pabilīsnas, p.perwaidīnsnan maōriskas wīrds kivio anga iz kōreiskan - tekvondo.

KarengusEdit

 
Karengus stesse Esperanto

Zallis ketturlunks, en tikrōmasmu-wirsāwsmu lunkin ast gaīlan kwadrātan sen lāuksnan, kawīda turri pēnkins wanginnins. Zalliska bārwi simbōlizijja nadruwīsnan, kawīdan uniwersala bilā turri dātun amzimmans. Gaīla bārwi simbōlizijja nēutralitātin stesses billin, be pēnki wanginnis ast pēnkei kōntinentai.