Mierlōpijizt ātõ slikţõ-tējizt, kis võtābõd vegliz jarā jarā vȭridi kuoigīdi ja salāndõbõd nänt pǟl vȯlbizt rikūzõd. Mierlōpijiži um vȯnnõd istōrijs pǟgiņ. Siedā teitõ fojnīklizt, grīeklizt ja rōmlizt.
Vāldamiersõ vȯltõ mierlōpijizt vikīngd, bet ka sōrlizt, kurālizt ja kilāb ka līvlizt. 13. āigastsadās mierlōpijizt kadīztõ Vāldamierst ja Hansā kōpmīed saitõ Vāldamier entš väg alā.
Englišmō ja Spāņmō vailizt suodād āigal 16. āigastsadā lopāndõksõs engliš mierlōpijizt akīztõ pǟlõ Amērikõst tulbiži spāņlizt kuoigīdi. Pūoj-Āfrik Berber mierlōpijizt äddõ-sōtiztõ Mōd-vail-mier kōpļimizt 19. āigastsadā īrgandõks sōņõ. 19 āigastsadā lopāndõksõs mierlōpijizt lug ei piškīmõks, bet tämpizpǟvan um nēḑi pǟgiņ Somālij rāndas Āfrikõs.
Rov kultūrs edit
Mierlōpijizt ātõ populārizt rov kultūrs pierrõ siedā, ku 1881 Louis Stevenson ulz-āndiz rōntõ "Varāndõkst kōla". Mierlōpijiz stereotīp jūrõ mōdõb pū-jālga, rõkandõb būţšõz, kekš käd azmõl, kūolõn pǟlū plagā, sīlma siḑmõz, salliz jarā pistõt varāndõkst jm.