Wp/liv/Mäd izā lugāndõks

< Wp‎ | liv
Wp > liv > Mäd izā lugāndõks

Mäd izā lugāndõks (agā Mäd izā pōlandõks) um rištusk amā tǟdzi lugāndõks. Se um ikš Jezus Mäg Spreḑīk jag, kui um kēratõd Bībõls Matteus Evangēlijs 6:9-13.

Mäg Spreḑīk, Carl Heinrich Bloch.

Siedā um kȭlbatõt laz tuņšlõ mõitiži kīeldi, sīepierāst ku se um tuntõb mūndas kīels.

Mäd izā lugāndõks (idālīvõ kīelmurds, 1870) edit

Mäd touvõ iza, pyvštõd sōgõ sin nim;
Sin vōlikšõmi las tulgõ mäd jūrõ;
Sin tōmi las sugūg mō pǟkõ nei īš kui touvõs.
Mäd pävviz tuoitõg ānda mädõn tāmpõ.
Un las jara mädõn mäd sǖd
Nei kui mēg eņtš sǖlistõn nänt sǖd jara laskūm.
Un äla laskõ sina meidi eņtš jūstõ jara saddõ;
Pästa meidi amāst äb jõvast.
Sinnõn jo um se vōlikšõmi
Un se joud un se ouv bäs lopāndõkst.[1]

Mäd izā lugāndõks (lǟndlīvõ kīelmurds, 1870) edit

Mäd iza, kis sa vuod touvis!
Pyvātõd las sāg sin nim.
Las tulgõ sin vālikštõkš,
Sin mēļ las sugūg ku touvis nei ka mā pǟl.
Mäd jegga pävvist leibõ ānda mädõn tämpõ.
Un jeta mädõn mäd vǖlgad, kui ka meig
Jetām ummõ vǖlgalistõn.
Un äla vī meidi ķertāmiz sizõl,
Aga pästa meidi jera siest kurēst,
Jo sinnõn sǟdõb se vālikštõks
Un se joud un se ouv iggõks.

Vītõd edit

  1. Gebet des Herrn in den sprachen Russland, St.Petersburg 1870