Wp/brh/Kucak

< Wp‎ | brh
Wp > brh > Kucak

Kucak (Canis lupus familiaris) urá teŧí láho maroko sáhdár ase ki buniád ta xarmá ton millik. Insán ná táríx aŧí dá insán ná ģuŧŧ án vafádár á sangat rahengáne. Kucak ák bház vaŕ aŧ insán e kárem ittira, dunki şikár kanning, mál xuáifing, urá, xáot o mál aná rakk kanning, pulús o faoj aná kumak kanning, tanyáí ŧí maşģúl kanning. Dá vaxt á asi andáza ase aŧ duniá ŧí 4000 lakk kucak arer.

Kucak

Xáotbandí edit

Bhallák Xad uŕok ák
Xáot Kucak Kucak
Nar Naráz Kutrí
Máda Minđ, Minđí, hanđ, hanđú Kutrí
Bhází Galassag Galassag

Kucak: Rájí Avála edit

Naná ráj aŧí ar amo giŕá, sádár, oláx o vádání tá bistár o kadr amoxas are, axxas ki o kaŕzik. Kucak, ará bafádár o sádár ase, mudám dá álum o xalkk áteŧí sáŕí marisa amo ráj aná allamí o başx as guandińgik.

Vasáiták edit

kucak ná ádat o illat, xú o xaslat ná bárav aŧ vasáit ák am arer.dunki,

Kucak o iştáf edit

kucak ná iştáfí ná zíá am vasáit are,ki "Kucak iştáfí án kohro kutrí atek". aeno am dá vasáit ná yátgírí marek, arátam kas as, asi kárem as esar kannińg aŧí iştáfí kek, o amo kárem juán am mafak.

Kucakkí Liŧik edit

aráŕe, kucak aŧí juání o bafádárí are, amo andá sádár ná giŕás bevaŕo ádat am xanińgik, asi andá vaŕ aná matal ase, "Kucak ná Liŧik asul siddá mafak". antaeki, kucak ná liŧik ará "sú" ase, ode aga siddá kannińge am o maffak. andá savab án kucak ná dá xaslat á ŧahiffoká matal amo vaxt átiá yát marek, arátam kas as pánińg o pant o parmán án pad am juání kappak, yá oná ádát ode áhirí kek ki, o kas aná ít e alp.

Dáfte am ur edit

Avála ģák edit

Laoz átá Şońdárí, Liákat Saní, panna 40-48, Şon Adabí Díván, Koŧá, 2005