Wb/lv/Lībiešu valoda/Locījumu pielietojums

Sekojošie piemēri adaptēti no Christopher Mosley raksta Livonian.

Izmantotie saīsinājumi:

• AB – ablatīvs
• AC – aktīvs
• AD – adesīvs
• AJ – adjektīvs
• AL – alatīvs
• AV – adverbs
• CA – kauzatīvs
• CJ – konjunkcija
• CP – kopula
• CT – komitatīvs/translatīvs
• DM – diminutīvs
• DT – datīvs
• EL – elatīvs
• EM – empātiskā (partikula)
• GN – ģenitīvs
• ID – indikatīvs
• IE – imperatīs
• IF – infinitīvs
• IL – ilatīvs
• IM – impersonāls
• IN – inesīvs
• IP – mērķa infinitīvs
• IT – intensificētājs
• N – nomens
• NG – negatīvs
• NM – nominatīvs
• OB – oblique (akuzatīvs)
• OG – obligācijas infinitīvs
• P – pagātne
• PE – particīps (divdabis)
• PL – daudzskaitlis
• PN – pronomens
• PO – postpozīcija
• PP – pagātnes particīps (divdabis)
• PPP – pagātnes pasīva (cieš. k.) particīps
• PR – tagadne
• PS – pasīvs (cieš. k.)
• PT – partitīvs
• Q – interrogatīvs
• RE – relatīvs (atstāst. izt.?)
• SG – vsk.
• SJ – subjunktīvs ~ konjunktīvs (~vēl. izt.)
• V – verbs

Izmantotā transkripcija

Makrons, piem., ā norāda uz garu patskani.

' pēc līdzskaņa norāda uz tā palatalizāciju (mīkstināšanos)

' pēc patskaņa norāda uz lauztu intonāciju.

Ērtības labad Kettunen un Suhonen norādījuši skaņas [e] un [ə] ar vienu apzīmējumu – kā <e>, tā kā pirmā sastopama tikai uzsvērtā pozīcijā (1. zilbē) un otrā tikai neuzsvērtā, tad to vērtību var noteikt pēc tā. Lībiešu ortogrāfijā šī skaņa tiek apzīmēta kā <õ>.

Tāpat Kettunen izmanto j un w neuzsvētiem diftongu pirmajiem elementiem.

Lielo burtu izmantojums vārdu beigās (<D, Z>) apzīmē "daļēji" balsīgus līdzskaņus, kuru balsīgums atkarīgs no skaņas, kas tiem seko, ja patskanis vai balsīgs līdzskanis – balsīgi, bet ja nebalsīgs līdzskanis, tad "atbalsinās".

Vārda sākuma patskaņi

Neviens vārds nevar sākties ar [ə].

Pamata nomenu paradigmas (deklinācijas)

Kettunen šķir pamatā 7 paradigmas, kam šajā sakarā līdzīga nozīme latviešu valodas deklināciju jēdzienam.

Formas ar asterisku (*) (Ad., Abl., Al.) – tā saucamie āra/neslēgtas telpas lokatīvi – parasti tiek lietotas tikai ar valstu nosaukumiem.

Vienzilbes celms

Pū – "koks".

        Vsk.       Dsk.
Nom.    pū         pūD
Ģen.    pū         pūD
Dat.    pūn        pūden
Kom/Tr. pūks       pūdeks
Part.   pūD        pūd'i
Ines.   pūs        pūšši
El.     pūst(e)    pūšti
Il.     pū'ze      pūži
*Ad.    pūl
*Abl.   pūlD
*Al.    pūl

Divzilbju celms ar a-

Kala – "zivs".

        Vsk.         Dsk.
Nom.    kala         kalaD
Ģen.    kala         kalaD
Dat.    kalan        kaladen
Kom/Tr. kalaks       kaladeks
Part.   ka'lle       ka'ļḑi
Ines.   kalas        ka'ļšši
El.     kalast       ka'ļšti
Il.     ka'lle(z)    ka'ļži

Divzilbju celms ar o-, u-, i-

Su'G – "radinieks".

        Vsk.               Dsk.
Nom.    su'G               suguD
Ģen.    su'G               suguD
Dat.    su'ggen            suguden
Kom/Tr. suguks (su'kkeks)  sugudeks
Part.   su'gge             su'gdi (sugidi)
Ines.   su'ks              su'kši
El.     sukst              sukšti
Il.     su'gge(z)          su'gži

Divzilbju celms ar e-

Mä'G – "kalns".

        Vsk.               Dsk.
Nom.    mä'G               mäguD
Ģen.    mä'G               mäguD
Dat.    mä'ggen            mäguden
Kom/Tr. mäguks             mägudeks
Part.   mä'gge             mägidi
Ines.   mä'ks              mä'kši
El.     mä'kst             mä'kšti
Il.     mä'gge             mä'gži
*Ad.    mä'ggel
*Abl.   mä'ggelD
*Al.    mä'ggel

Divzilbju celms ar -Z

LāmbaZ – "aita".

        Vsk.               Dsk.
Nom.    lāmbaZ             lambed
Ģen.    lambe              lambed
Dat.    lamben             lambeden
Kom/Tr. lambeks            lambedeks
Part.   lāmbast            lambidi
Ines.   lambes             lampšši
El.     lambest            lampšti
Il.     lambeZ             lambži
*Ad.    lambel             lambiļ
*Abl.   lambelD            lambiļD
*Al.    lambel             lambiļ

Vairākzilbju celms ar -i

I'bbi – "zirgs".

        Vsk.               Dsk.
Nom.    i'bbi              i'bbist
Ģen.    ibiZ               i'bbist
Dat.    ibizen             i'bbisten
Kom/Tr. ibizeks            i'bbisteks
Part.   ibist              ibiži
Ines.   ibizes             ibizis
El.     ibizest            ibizist
Il.     ibize              ibiziZ

Vairākzilbju celms ar a-, o-, e-

KōranD – "pagalms".

        Vsk.               Dsk.
Nom.    kōranD             kōrandeD
Ģen.    kōranD             kōrandeD
Dat.    kōranden           kōrandeden
Kom/Tr. kōrandeks          kōrandedeks
Part.   kōrant             kōrandidi
Ines.   kōrandes/kõrantse  kōrandis
El.     kōrandest          kōrandist
Il.     kōrande            kōrandiZ
*Ad.    kōrandel
*Abl.   kōrandelD
*Al.    kōrandel

Netransitīva verba subjekts (darītājs)

Kā to varētu sagaidīt darītājs parasti ir nominatīvā.

No, Odam kui ju jegā kõrD ei ildīņ ma'ggem.

Nu, Ādams kā taču katra reize krita tūlīt (lai) gulēt(u):IP/SUP

Nu, Ādams kā vienmēr tūlīt aizmiga.

Taču dažureiz arī partitīvā:

No, sugīZ ka līveD rāndas seļļiži ä’bvȯņ su'ggimiži ku uppandiste kalamī'eD jarā.

Nu, notiek:IndIof3 arī līvu krastā no tādiem/tādu:Part.Dsk. nelaimes:G no gadījumiem/gadījumu:Part.Dsk. ka slīka:IndImpf2-3Pl zvejnieki:N.Dsk. nost.

~Nu, līvu krastā notiekas arī tādu nelaimes gadījumu, ka slīkst nost zvejnieki.

Nu, līvu krastā mēdz notikt arī (tādi) nelaimes gadījumi, ka noslīkst zvejnieki.

Verba su'gge notikt "darītājs" bieži ir partitīvā – tādējādi "sugīz seļļiži su'ggimiži" varētu tikt uzlūkots kā "notiek šādu gadījumu" vai "notiek no šādiem gadījumiem".

Taču ņemot vērā, ka verbs sugge šeit ir izmantots impersonāli (lībiešu valodā tam nav atsevišķa locījuma – verbs tiek norādīts 3. pers., latviešu valodā mēdz izmantot refleksīvu/atgriezensiku formu, piem., notiekas) varētu arī uzskatīt, ka gadījumi nemaz nav darītājs, ja verbs ir ticis lietots impersonāli, piem., latv. teikumā "gadās arī tā, ka..." vārdam gadās nav darītāja, kā jau impersonālā pielietojumā.

Transitīva verba darītājs

Arī parasti ir nominatīvā.

Sa ūod eitten eņtš ānkkar.

Tu esi metis paša enkuru.

Tu esi izmetis savu enkuru ~ Tu izmeti savu enkuru.

Kopulāras (saitiņas) konstrukcijas darītājs

Arī parasti ir nominatīvā.

Amā um vȯņd väggi knaš.

Viss ir bijis ļoti skaists.

Cietējs (objekts)

Cietēji lībiešu valodā pieņem vai nu akuzatīvu, kas ir identisks nominatīvam vai arī partitīvu. Tam ir sakars ar noteiktību jeb perfektivitāti (darbības pabeigtību). Latviešu valodā tiek izmantoti perfektīvi priedēkļi, piemēram, es izdzēru ūdeni (pavisam) un es dzēru ūdeni (nav zināms cik).

Perfektīvajā nozīmē tiktu lietots akuzatīvs es (iz)dzēru ūdeni (pavisam).

Imperfektīvajā tiktu lietots partitīvs es dzēru (no) ūdens / es dzēru (no) ūdeņa (varbūt nedaudz).

Bet Jäkkeben ta um mīmtten knaš sīlmad-ō'rend (N.Dsk = Ak.Dsk.).

Bet Jēkabam:Dat. viņš(-a) ir uzdāvinājis/-usi skaistu "acu drēbi".

Bet Jēkabam viņa ir uzdāvinājusi skaistu dvieli.

Latviešu tulkojumā priedēklis uz- norāda, ka dāvināšanas process ir pabeigts – perfekts.

Ta mängiz nēḑi knaššidi lōlidi.

Viņš spēlēja (no) tām:Part. skaistajām:Part. dziesmām:Part.

Viņš spēlēja tās skaistās dziesmas (nav zināms cik ilgi).

Lemde leibe āmdiz.

(No) siltas:Part. maizes:Part. devās:Impers. (= tika dota).

Tika dots siltas maizes ~ tika dota silta maize.

Noteikti verbi, kas norāda emocijas vai citas abstraktas attiecības ņem partitīva cietēju. Piem., tunde "zināt", pivaste "svētīt", nutte "saukt, nosaukt", votše "meklēt", mä'dle "atcerēties".

Si'z te'iž panuksikkad āt tǟnda votšened.

Tātad atkal kāzu svinētāju:Part ir viņas:Part meklējuši.

Atkal kāzu svinētāji ir viņu meklējuši.

Nolieguma verbi vienmēr ņem cietēju partitīvā.

Ma sjeda jemīņ äb mä'dle.

Es (no) tā:Part. vairāk Neg. Verbs atceros.

Es to vairs neatceros.

Taču mä'dle ir viens no tiem verbiem, kas vienmēr ņem partitīvu jebkurā gadījumā.

Verbi, kas norāda daļēju vai nepabeigtu kustību arī vienmēr ņem partitīvu.

Ma kūliz ku sina nei knašše mängist eņtš kāndle.

Es dzirdēju, ka tu tik skaisti spēlēji paša kāndlas:Part. (kokles).

Es dzirdēju, ka tu ļoti skaisti spēlēji savu kokli.